VEF grozs

Svētku koncerts

2017.gads

Rudens 2017

Ojāra Vācieša

Pārdaugavas literārās balvas konkurss

Skolotāju diena

10. klašu iesvētības

Foto: Rodijs Ronis

7 iesvetibas

7 klašu iesvētības

Foto: Ronis & Šalms

Ulme

Tikšanās ar Arvīdu Ulmi

"Pasakas nav nekādas pasakas"

Šadurskis

Valsts ģimnāziju sanāksme

2017.gads

Arhīvs no 1914.gada

Gadagrāmatas

14 427 - Lietotāji (no 2016.gada)

87 valstis

46 902 Sesijas (Dati no GOOGLE ANALYTICS)

Mūsu absolventi

Jebkuru interesantu dzīvesstāstu

vai kādu lielāku sasniegumu lūdzam sūtīt uz upenar@gmail.com

Šī nav nekāda reitingu tabula - kā sanāk, tā arī liekam "mūsējos"





Kristīne Čapase Jastržembska Latvijas Organiskās sintēzes institūta darbiniece (raksts - Word dokuments)
Alma Vītola Džungļu pavēlniece- Brazīlijas maratona uzvarētāja
Juris Gulbis, Lattelekom izpilddirektors
Kārlis Būmeisters, iesauka: Kaža Horoskops: Strēlnieks Hobiji: vakars pie forša albuma un kaut kas neordinārs kopā ar man svarīgiem cilvēkiem
Uldis Mākulis, Šveices Nacionālā muzeja foto un papīra restaurators (Cīrihe)
Gunārs Duburs, Latvijas ZA akadēmiķis, profesors, habilitētais ķīmijas doktors
Edīte Millere, angļu valodas skolotāja
Kārlis Auzāns, mūziķis
Rūdolfs Veiss, Astonas biznesa skolas (Lielbritānija) students
Mārtiņš Zilgalvis, fotogrāfs Foto ziņu aģentūra F64
Žaklīna Cinovska, režisore Riga Pictures
Marts Zeltiņš, direktors Betona Būvniecības grupa
Nomeda Bulzga, SIA Nomeda vadītāja
Juris Meija, Kanādas valdība, Nacionālais mērījumu standartu institūts
Guntis Lauskis, zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous zvērināta advokāta palīgs
Kristaps Jaudzems Organiskās sintēzes institūts
Osvalds Zebris, Eiropas Savienības Literatūras balva 2017.
Laura Dukjana-Līce Radio SWH Pašreklāmas projektu vadītāja
Kate Pāvula & CO SUS DUNGO
Elmārs Seņkovs Režisors (pašlaik Nacionālajā teātrī)
Mikus Losāns LU studentu biznesa inkubatora dibinātājs un vadītājs
Māris Viļums OSI; Leidenes Universitāte; Publikācijas

Noderīgas lietas

Modris Upenieks skolenu foto

Meklēt galerijā

Loading

Kā tapa galerija?

Skolēni projektu darbu laikā skenēja skolas muzeja bildes un viss arhīvs līdz 2004. gadam tapis pateicoties viņiem

Kā pašlaik attīstās galerija?

Galerijas WEB versiju izveidoju un vēl arvien uzturu es - Arnis Upenieks. Pārsvarā fotografēju pats, bet pēdējo divu gadu laikā ir radušies daži nopietni palīgi

Āgenskalna Valsts ģimnāzija ir viena no vecākajām skolām Latvijā, kas joprojām darbojas, un pirmā skola Rīgā Daugavas kreisajā krastā. Skolas pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā, kad 1681. gadā Rīgas rāte nolēma Pārdaugavā dibināt skolu ar vācu mācību valodu. Pagāja vairāki gadi, līdz 1688. gadā Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu. Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā. Ir zināms, ka 1690. gadā skola saņēmusi no rātes grāmatas trūcīgiem skolēniem. Par senāko skolas nama atrašanās vietu ziņu nav, taču ir zināms, ka 1778. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Daugavgrīvas ielā 10 (ēka nav saglabājusies). Āgenskalna pilsētas zēnu skola tur atradās līdz 1902. gadam, kad tika uzcelta jauna skolas ēka Lavīzes ielā 2a. Abas trīsstāvu mūra ēkas būvētas speciāli skolai pēc arhitekta R.Šmēlinga projekta, par paraugu izmantojot Krievijas armijas kazarmu vizuālo tēlu. Ēkas būvētas racionāli un askētiski, vienīgais arhitektoniskais akcents ir ieejas mezgla portāls tā frontonā un dzegā saskatāmas neogotikas stila iezīmes. Skolā bija ierīkota centrālā apkure un ūdensvads. Jaunajā skolas ēkā vietu atrada ne tikai Āgenskalna pilsētas zēnu skola, bet arī trīs citas skolas: 1805.g.dib. Āgenskalna meiteņu skola, 1872.g. dib. Sv Lūkasa pilsētas zēnu skola un 1904.g. dib. Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola. 1906. gadā apvienotajai skolai radās arī jauns nosaukums - Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotā elementārskola. Jaunajā skolā strādāja 11 skolotāji, bet mācījās 350 skolēni, galvenokārt vācieši un latvieši, taču bija arī krievi, poļi, ebreji u.c. No 1906. gada par apmācības valodu kļuva krievu valoda, latviešu valodā notika tikai ticības mācības un dzimtās valodas stundas 1923. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas 4. pamatskolu. To apmeklēja vidēji 500 bērnu, ar viņiem strādāja 16-20 skolotāji, mācības notika latviešu valodā. 1939. gadā skola plaši svinēja 250 gadu jubileju, tā saņēma Āgenskalna latviešu biedrības dāvāto karogu ar devīzi- "Slēgsim sirdis saules lokā, augsim lieli Latvijai". Laika gaitā skola tika pakļauta daudzām reorganizācijām un nosaukumu maiņām, līdz 1973. gadā tā kļuva par Rīgas 73. vidusskolu, kurā 1979. gadā uzsāka padziļinātu fizikas un matemātikas apguvi. 1973. gadā skola tika paplašināta, piebūvējot vēl vienu korpusu, tajā atrodas aktu un sporta zāles, ēdnīca un jaunas klašu telpas. 1990.gadā sadarbībā ar RTU skola tapa par TU Āgenskalna koledžu, tomēr ne uz ilgu laiku. 1995.gadā 1.-6. klašu skolēni ieguva jaunas telpas Zeļļu ielā, kur tika nodibināta Fr. Brīvzemnieka pamatskola. Savukārt Lavīzes ielas skola 1996. 1.septembrī kļuva par Āgenskalna Valsts ģimnāziju, kas pastāv vēl tagad.

Sitemap

Free-bootstrap-portfolio-theme Copyright 2014 Cyrus Creative Studio. All rights reserved.